Shri Vishnu Sahasranamam Poorva Peethika
शुक्लाम्बरधरं विष्णुं शशिवर्णं चतुर्भुजम् ।
प्रसन्नवदनं ध्यायेत् सर्वविघ्नोपशान्तये ॥१॥
śuklāṁbaradharaṁ viṣṇuṁ śaśivarṇaṁ caturbhujam,
prasannavadanaṁ dhyāyet sarvavighnōpaśāṁtaye.
यस्यद्विरदवक्त्राद्याःपारिषद्याःपरःशतम्।
विघ्नंनिघ्नन्तिसततंविष्वक्सेनंतमाश्रये॥२॥
yasya dviradavaktrādyāḥ pāriṣadyāḥ paraḥ śatam,
vighnaṁ nighnanti satataṁ viṣvakasenaṁ tamāśraye.
व्यासंवसिष्ठनप्तारंशक्तेःपौत्रमकल्मषम्।
पराशरात्मजंवन्देशुकतातंतपोनिधिम्॥३॥
vyāsaṁ vasiṣṭhanaptāraṁ śakteḥ pautramakalmaṣam,
parāśarātmajaṁ vaṁde śukatātaṁ tapōnidhim.
व्यासायविष्णुरूपायव्यासरूपायविष्णवे।
नमोवैब्रह्मनिधयेवासिष्ठायनमोनमः॥४॥
vyāsāya viṣṇurūpāya vyāsarūpāya viṣṇave,
namō vai brahmanidhaye vāsiṣṭhāya namō namaḥ.
अविकाराय शुद्धाय नित्याय परमात्मने ।
सदैकरूपरूपाय विष्णवे सर्वजिष्णवे ॥ ५॥
avikārāya śuddhāya nityāya paramātmane,
sadaikarūparūpāya viṣṇave sarvajiṣṇave.
यस्यस्मरणमात्रेणजन्मसंसारबन्धनात्।
विमुच्यतेनमस्तस्मैविष्णवेप्रभविष्णवे॥६॥
yasya smaraṇamātreṇa janmasaṁsārabaṁdhanāt,
vimucyate namastasmai viṣṇave prabhaviṣṇave.
ॐनमोविष्णवेप्रभविष्णवे।
श्रीवैशम्पायनउवाच —
श्रुत्वाधर्मानशेषेणपावनानिचसर्वशः।
युधिष्ठिरःशान्तनवंपुनरेवाभ्यभाषत॥ ७॥
oṃ namo viṣṇave prabhaviṣṇave.
śrutvā dharmānaśeṣeṇa pāvanāni ca sarvaśaḥ,
yudhiṣṭhiraḥ śāṁtanavaṁ punarevābhyabhyāṣata.
युधिष्ठिरउवाच—
किमेकंदैवतंलोकेकिंवाप्येकंपरायणम्।
स्तुवन्तःकंकमर्चन्तःप्राप्नुयुर्मानवाःशुभम्॥८॥
kimekaṁ daivataṁ lōke kiṁ vāpyekaṁ parāyaṇaṁ,
stuvaṁtaḥ kaṁ kamarcaṁtaḥ prāpnuyurmānavāḥ śubham.
को धर्मः सर्वधर्माणां भवतः परमो मतः ।
किं जपन्मुच्यते जन्तुर्जन्मसंसारबन्धनात् ॥ ९॥
kō dharmaḥ sarvadharmāṇāṁ bhavataḥ paramō mataḥ,
kiṁ japanmucyate jaṁturjanmasaṁsārabaṁdhanāt.
भीष्मउवाच—
जगत्प्रभुंदेवदेवमनन्तंपुरुषोत्तमम्।
स्तुवन्नामसहस्रेणपुरुषःसततोत्थितः॥१०॥
jagatprabhuṁ devadevamanaṁtaṁ puruṣōttamam,
stuvannāmasahasreṇa puruṣaḥ satatōtthitaḥ.
तमेव चार्चयन्नित्यं भक्त्या पुरुषमव्ययम् ।
ध्यायन् स्तुवन् नमस्यंश्च यजमानस्तमेव च ॥ ११॥
tameva cārcayannityaṁ bhaktyā puruṣamavyayam,
dhyāyan stuvannamasyaṁśca yajamānastameva ca.
अनादिनिधनं विष्णुं सर्वलोकमहेश्वरम् ।
लोकाध्यक्षं स्तुवन्नित्यं सर्वदुःखातिगो भवेत् ॥ १२॥
anādinidhanaṃ viṣṇuṃ sarvalokamaheśvaram,
lokādhyakṣaṃ stuvannityaṃ sarvaduḥkhātigo bhavet.
ब्रह्मण्यं सर्वधर्मज्ञं लोकानां कीर्तिवर्धनम् ।
लोकनाथं महद्भूतं सर्वभूतभवोद्भवम् ॥ १३॥
brahmaṇyaṁ sarvadharmajñaṁ lōkānāṁ kīrtivardhanam,
lōkanāthaṁ mahadbhūtaṁ sarvabhūtabhavōdhbhavam.
एष मे सर्वधर्माणां धर्मोऽधिकतमो मतः ।
यद्भक्त्या पुण्डरीकाक्षं स्तवैरर्चेन्नरः सदा ॥ १४॥
eṣa me sarvadharmāṇāṁ dharmōdhikatamō mataḥ,
yadbhaktyā puṁḍarīkākṣaṁ stavairarcennaraḥ sadā.
परमं यो महत्तेजः परमं यो महत्तपः ।
परमं यो महद्ब्रह्म परमं यः परायणम् ॥ १५॥
paramaṁ yō mahattejaḥ paramaṁ yō mahattapaḥ,
paramaṁ yō mahadbrahma paramaṁ yaḥ parāyaṇam.
पवित्राणां पवित्रं यो मङ्गलानां च मङ्गलम् ।
दैवतं दैवतानां च भूतानां योऽव्ययः पिता ॥ १६॥
pavitrāṇāṁ pavitraṁ yō maṁgalānāṁ ca maṁgalam,
daivataṃ daivatānāṃ ca bhūtānāṃ yo’vyayaḥ pita.
यतः सर्वाणि भूतानि भवन्त्यादियुगागमे ।
यस्मिंश्च प्रलयं यान्ति पुनरेव युगक्षये ॥ १७॥
yataḥ sarvāṇi bhūtāni bhavaṁtyādiyugāgame,
yasmiṁśca pralayaṁ yāṁti punareva yugakṣaye.
तस्य लोकप्रधानस्य जगन्नाथस्य भूपते ।
विष्णोर्नामसहस्रं मे शणु पापभयापहम् ॥ १८॥
tasya lōkapradhānasya jagannāthasya bhūpate,
viṣṇōrnāmasahasraṁ me śruṇu pāpabhayāpaham.
यानि नामानि गौणानि विख्यातानि महात्मनः ।
ऋषिभिः परिगीतानि तानि वक्ष्यामि भूतये ॥ १९॥
yāni nāmāni gauṇāni vikhyātāni mahātmanaḥ,
ṛṣibhiḥ parigītāni tāni vakṣyāmi bhūtaye.
ऋषिर्नाम्नां सहस्रस्य वेदव्यासो महामुनिः ॥
छन्दोऽनुष्टुप् तथा देवो भगवान् देवकीसुतः ॥ २०॥
r̥ṣirnāmnāṁ sahasrasya vedavyāsō mahāmuniḥ,
chaṁdōnuṣṭup tathā devō bhagavān devakīsutaḥ.
अमृतांशूद्भवो बीजं शक्तिर्देवकिनन्दनः ।
त्रिसामा हृदयं तस्य शान्त्यर्थे विनियोज्यते ॥ २१॥
amr̥tāṁśūdbhavō bījaṁ śaktirdevakinaṁdana:
trisāmā hr̥dayaṁ tasya śāṁtyarthe viniyujyate.
विष्णुं जिष्णुं महाविष्णुं प्रभविष्णुं महेश्वरम् ॥
अनेकरूप दैत्यान्तं नमामि पुरुषोत्तमं ॥ २२ ॥
viṣṇuṁ jiṣṇuṁ mahāviṣṇuṁ prabhaviṣṇuṁ maheśvaram,
anekarūpa daityāṁtaṁ namāmi puruṣōttamam.
श्रीवेदव्यास उवाच—
ॐ अस्य श्रीविष्णोर्दिव्यसहस्रनामस्तोत्रमहामन्त्रस्य ।
श्री वेदव्यासो भगवान् ऋषिः ।
अनुष्टुप् छन्दः ।
श्रीमहाविष्णुः परमात्मा श्रीमन्नारायणो देवता ।
अमृतांशूद्भवो भानुरिति बीजम् ।
देवकीनन्दनः स्रष्टेति शक्तिः ।
उद्भवः क्षोभणो देव इति परमो मन्त्रः ।
शङ्खभृन्नन्दकी चक्रीति कीलकम् ।
शार्ङ्गधन्वा गदाधर इत्यस्त्रम् ।
रथाङ्गपाणिरक्षोभ्य इति नेत्रम् ।
त्रिसामा सामगः सामेति कवचम् ।
आनन्दं परब्रह्मेति योनिः ।
ऋतुः सुदर्शनः काल इति दिग्बन्धः ॥
oṃ asya śrī viṣṇōrdivyasahasranāmastōtramahāmaṁtrasya,
śrī vēdavyāsō bhagavān r̥ṣiḥ, anuṣṭup chaṁdaḥ,
śrīmahāviṣṇuḥ paramātmā śrīmannārāyaṇō dēvatā,
amr̥tāṁśūdbhavō bhānuriti bījam,
dēvakīnaṁdanaḥ sraṣṭēti śaktiḥ,
udhbhavaḥ, kṣōbhaṇō dēva iti paramō maṁtraḥ,
śaṁkhabhr̥nnaṁdakī cakrīti kīlakam,
śārṅgadhanvā gadādhara ityastram,
rathāṁgapāṇirakṣōbhya iti nētram,
trisāmā sāmagaḥ sāmēti kavacam,
ānaṁdaṁ parabrahmēti yōniḥ,
r̥tussudarśana: kāla iti digbhaṁdhaḥ,
śrī viśvarūpa iti dhyānam,
śrīmahāviṣṇuprītyarthē sahasranāma pārāyaṇē viniyōgaḥ.
Dhyanam
भूः पादौ यस्य नाभिर्वियदसुरनिलश्चन्द्र सूर्यौ च नेत्रे
कर्णावाशाः शिरो द्यौर्मुखमपि दहनो यस्य वास्तेयमब्धिः ।
अन्तःस्थं यस्य विश्वं सुरनरखगगोभोगिगन्धर्वदैत्यैः
चित्रं रंरम्यते तं त्रिभुवन वपुषं विष्णुमीशं नमामि ॥ २॥
bhūḥ pādau yasya nābhirviyadasuranilaścaṁdrasūryau ca nētrē
karṇāvāśāḥ śirō dyaurmukhamapi dahanō yasya vāsōyamabdhiḥ,
aṁtaḥsthaṁ yasya viśvaṁ suranarakhagagō bhōgigaṁdharvadaityaiḥ,
citraṁ raṁ ramyatē taṁ tribhuvanavapuṣaṁ viṣṇumīśaṁ namāmi.
ॐ शान्ताकारं भुजगशयनं पद्मनाभं सुरेशं
विश्वाधारं गगनसदृशं मेघवर्णं शुभाङ्गम् ।
लक्ष्मीकान्तं कमलनयनं योगिभिर्ध्यानगम्यं
वन्दे विष्णुं भवभयहरं सर्वलोकैकनाथम् ॥ ३॥
oṃ śāṁtākāraṁ bhujagaśayanaṁ padmanābhaṁ surēśaṁ
viśvādhāraṁ gaganasadr̥śaṁ mēghavarṇaṁ śubhāṁgam,
lakṣmīkāṁtaṁ kamalanayanaṁ yōgihr̥ddhyānagamyaṁ
vaṁdē viṣṇuṁ bhavabhayaharaṁ sarvalōkaikanātham.
मेघश्यामं पीतकौशेयवासं
श्रीवत्साङ्कं कौस्तुभोद्भासिताङ्गम् ।
पुण्योपेतं पुण्डरीकायताक्षं
विष्णुं वन्दे सर्वलोकैकनाथम् ॥ ४॥
mēghaśyāmaṁ pītakauśēyavāsaṁ
śrīvatsāṁkaṁ kaustubhōdbhāsitāṁgam,
puṇyōpētaṁ puṁḍarīkāyatākṣaṁ
viṣṇuṁ vaṁdē sarvalōkaikanātham.
नमः समस्तभूतानामादिभूताय भूभृते ।
अनेकरूपरूपाय विष्णवे प्रभविष्णवे ॥ ५॥
namaḥ samastabhūtānāmādibhūtāya bhūbhṛte,
anekarūparūpāya viṣṇave prabhaviṣṇave.
सशङ्खचक्रं सकिरीटकुण्डलं
सपीतवस्त्रं सरसीरुहेक्षणम् ।
सहारवक्षःस्थलकौस्तुभश्रियं
नमामि विष्णुं शिरसा चतुर्भुजम् ॥ ६॥
saśaṁkhacakraṁ sakirīṭakuṁḍalaṁ
sapītavastraṁ sarasīruhēkṣaṇam,
sahāravakṣaḥsthalaśōbhikaustubhaṁ
namāmi viṣṇuṁ śirasā caturbhujam.
छायायां पारिजातस्य हेमसिंहासनोपरि
आसीनमम्बुदश्याममायताक्षमलंकृतम् ।
चन्द्राननं चतुर्बाहुं श्रीवत्साङ्कित वक्षसं
रुक्मिणी सत्यभामाभ्यां सहितं कृष्णमाश्रये ॥ ७॥
chāyāyāṁ pārijātasya hēmasiṁhāsanōpari
āsīnamaṁbudaśyāmamāyatākṣamalaṁkr̥tam,
caṁdrānanaṁ caturbāhuṁ śrīvatsāṁkitavakṣasam
rukmiṇīsatyabhāmābhyāṁ sahitaṁ kr̥ṣṇamāśrayē.
1008 Names of Sri Vishnu
विश्वं विष्णुर्वषट्कारो भूतभव्यभवत्प्रभुः ।
भूतकृद्भूतभृद्भावो भूतात्मा भूतभावनः ॥ १॥
viśvaṁ viṣṇurvaṣaṭkārō bhūtabhavyabhavatprabhuḥ,
bhūtakṛdbhūtabhṛdbhāvō bhūtātmā bhūtabhāvanaḥ.
पूतात्मा परमात्मा च मुक्तानां परमा गतिः ।
अव्ययः पुरुषः साक्षी क्षेत्रज्ञोऽक्षर एव च ॥ २॥
pūtātmā paramātmā ca muktānāṁ paramā gatiḥ,
avyayaḥ puruṣaḥ sākṣī kṣetrajñōkṣara eva ca.
योगो योगविदां नेता प्रधानपुरुषेश्वरः ।
नारसिंहवपुः श्रीमान् केशवः पुरुषोत्तमः ॥ ३॥
yōgō yōgavidāṁ netā pradhānapuruṣeśvaraḥ,
nārasiṁhavapuḥ śrīmān keśavaḥ puruṣōttamaḥ.
सर्वः शर्वः शिवः स्थाणुर्भूतादिर्निधिरव्ययः ।
सम्भवो भावनो भर्ता प्रभवः प्रभुरीश्वरः ॥ ४॥
sarvaḥ śarvaḥ śivaḥ sthāṇurbhūtādirnidhiravyayaḥ,
saṁbhavō bhāvanō bhartā prabhavaḥ prabhurīśvaraḥ.
स्वयम्भूः शम्भुरादित्यः पुष्कराक्षो महास्वनः ।
अनादिनिधनो धाता विधाता धातुरुत्तमः ॥ ५॥
svayaṁbhūḥ śaṁbhurādityaḥ puṣkarākṣō mahāsvanaḥ,
anādinidhanō dhātā vidhātā dhāturuttamaḥ.
अप्रमेयो हृषीकेशः पद्मनाभोऽमरप्रभुः ।
विश्वकर्मा मनुस्त्वष्टा स्थविष्ठः स्थविरो ध्रुवः ॥ ६॥
aprameyō hṛṣīkeśaḥ padmanābho’maraprabhuḥ,
viśvakarmā manusvtaṣṭā sthaviṣṭhaḥ sthaviro dhruvaḥ.
अग्राह्यः शाश्वतः कृष्णो लोहिताक्षः प्रतर्दनः ।
प्रभूतस्त्रिककुब्धाम पवित्रं मङ्गलं परम् ॥ ७॥
agrāhyaḥ śāśvataḥ kṛṣṇō lōhitākṣaḥ pratardanaḥ,
prabhūtastrikakubdhāma pavitraṁ maṁgalaṁ param.
ईशानः प्राणदः प्राणो ज्येष्ठः श्रेष्ठः प्रजापतिः ।
हिरण्यगर्भो भूगर्भो माधवो मधुसूदनः ॥ ८॥
īśānaḥ prāṇadaḥ prāṇō jyeṣṭhaḥ śreṣṭhaḥ prajāpatiḥ,
hiraṇyagarbhō bhūgarbhō mādhavō madhusūdanaḥ.
ईश्वरो विक्रमी धन्वी मेधावी विक्रमः क्रमः ।
अनुत्तमो दुराधर्षः कृतज्ञः कृतिरात्मवान् ॥ ९॥
īśvarō vikramī dhanvī medhāvī vikramaḥ kramaḥ,
anuttamō durādharṣaḥ kṛtajñaḥ kṛtirātmavān.
सुरेशः शरणं शर्म विश्वरेताः प्रजाभवः ।
अहः संवत्सरो व्यालः प्रत्ययः सर्वदर्शनः ॥ १०॥
sureśaḥ śaraṇaṁ śarma viśvaretāḥ prajābhavaḥ,
ahaḥ saṁvatsarō vyālaḥ pratyayassarvadarśanaḥ.
अजः सर्वेश्वरः सिद्धः सिद्धिः सर्वादिरच्युतः ।
वृषाकपिरमेयात्मा सर्वयोगविनिःसृतः ॥ ११॥
ajaḥ sarveśvaraḥ siddhaḥ siddhiḥ sarvādiracyutaḥ,
vṛṣākapirameyātmā sarvayōgaviniḥsṛtaḥ.
वसुर्वसुमनाः सत्यः समात्माऽसम्मितः समः ।
अमोघः पुण्डरीकाक्षो वृषकर्मा वृषाकृतिः ॥ १२॥
vasurvasumanāḥ satyaḥ samātmā sammitaḥ samaḥ,
amōghaḥ puṇḍarīkākṣō vṛṣakarmā vṛṣākṛtiḥ.
रुद्रो बहुशिरा बभ्रुर्विश्वयोनिः शुचिश्रवाः ।
अमृतः शाश्वतस्थाणुर्वरारोहो महातपाः ॥ १३॥
rudrō bahuśirā babhrurviśvayōniḥ śuciśravāḥ,
amṛtaḥ śāśvataḥ sthāṇurvarārōhō mahātapāḥ.
सर्वगः सर्वविद्भानुर्विष्वक्सेनो जनार्दनः ।
वेदो वेदविदव्यङ्गो वेदाङ्गो वेदवित् कविः ॥ १४॥
sarvagaḥ sarvavidbhānurviṣvaksenō janārdanaḥ,
vedō vedavidavyaṅgō vedāṅgō vedavit kaviḥ.
लोकाध्यक्षः सुराध्यक्षो धर्माध्यक्षः कृताकृतः ।
चतुरात्मा चतुर्व्यूहश्चतुर्दंष्ट्रश्चतुर्भुजः ॥ १५॥
lōkādhyakṣaḥ surādhyakṣō dharmādhyakṣaḥ kṛtākṛta:
caturātmā caturvyūhaścaturdaṁṣṭraścaturbhujaḥ.
भ्राजिष्णुर्भोजनं भोक्ता सहिष्णुर्जगदादिजः ।
अनघो विजयो जेता विश्वयोनिः पुनर्वसुः ॥ १६॥
bhrājiṣṇurbhōjanaṁ bhōktā sahiṣṇurjagadādijaḥ,
anaghō vijayō jetā viśvayōniḥ punarvasuḥ.
उपेन्द्रो वामनः प्रांशुरमोघः शुचिरूर्जितः ।
अतीन्द्रः सङ्ग्रहः सर्गो धृतात्मा नियमो यमः ॥ १७॥
upendrō vāmanaḥ prāṁśuramōghaḥ śucirūrjitaḥ.
atīndraḥ saṅgrahaḥ sargō dhṛtātmā niyamō yama.
वेद्यो वैद्यः सदायोगी वीरहा माधवो मधुः ।
अतीन्द्रियो महामायो महोत्साहो महाबलः ॥ १८॥
vedyō vaidyaḥ sadāyōgī vīrahā mādhavō madhuḥ,
atīndriyō mahāmāyō mahōtsāhō mahābalaḥ.
महाबुद्धिर्महावीर्यो महाशक्तिर्महाद्युतिः ।
अनिर्देश्यवपुः श्रीमानमेयात्मा महाद्रिधृक् ॥ १९॥
mahābuddhirmahāvīryō mahāśaktirmahādyutiḥ,
anirdeśyavapuḥ śrīmānameyātmā mahādridhṛk.
महेष्वासो महीभर्ता श्रीनिवासः सतां गतिः ।
अनिरुद्धः सुरानन्दो गोविन्दो गोविदां पतिः ॥ २०॥
maheṣvāsō mahībhartā śrīnivāsaḥ satāṁ gatiḥ,
aniruddhaḥ surānandō gōvindō gōvidāṁ patiḥ.
मरीचिर्दमनो हंसः सुपर्णो भुजगोत्तमः ।
हिरण्यनाभः सुतपाः पद्मनाभः प्रजापतिः ॥ २१॥
marīcirdamanō haṁsaḥ suparṇō bhujagōttamaḥ,
hiraṇyanābhaḥ sutapāḥ padmanābhaḥ prajāpati
अमृत्युः सर्वदृक् सिंहः सन्धाता सन्धिमान् स्थिरः ।
अजो दुर्मर्षणः शास्ता विश्रुतात्मा सुरारिहा ॥ २२॥
amṛtyuḥ sarvadṛk siṁhaḥ sandhātā sandhimān sthiraḥ,
ajō durmarṣaṇaḥ śāstā viśrutātmā surārihā.
गुरुर्गुरुतमो धाम सत्यः सत्यपराक्रमः ।
निमिषोऽनिमिषः स्रग्वी वाचस्पतिरुदारधीः ॥ २३॥
gururgurutamō dhāmaḥ satyaḥ satyaparākramaḥ,
nimiṣō nimiṣaḥ sragvī vācaspatirudāradhīḥ.
अग्रणीर्ग्रामणीः श्रीमान् न्यायो नेता समीरणः ।
सहस्रमूर्धा विश्वात्मा सहस्राक्षः सहस्रपात् ॥ २४॥
agraṇīrgrāmaṇīḥ śrīmān nyāyō netā samīraṇaḥ,
sahasramūrdhā viśvātmā sahasrākṣaḥ sahasrapāt.
आवर्तनो निवृत्तात्मा संवृतः सम्प्रमर्दनः ।
अहः संवर्तको वह्निरनिलो धरणीधरः ॥ २५॥
āvartanō nivṛttātmā saṁvṛtaḥ saṁpramardanaḥ,
ahaḥ saṁvartakō vahniranilō dharaṇīdharaḥ.
सुप्रसादः प्रसन्नात्मा विश्वधृग्विश्वभुग्विभुः ।
सत्कर्ता सत्कृतः साधुर्जह्नुर्नारायणो नरः ॥ २६॥
suprasādaḥ prasannātmā viśvadhṛgviśvabhugvibhuḥ,
satkartā satkṛtaḥ sādhurjahnurnārāyaṇō naraḥ.
असङ्ख्येयोऽप्रमेयात्मा विशिष्टः शिष्टकृच्छुचिः ।
सिद्धार्थः सिद्धसङ्कल्पः सिद्धिदः सिद्धिसाधनः ॥ २७॥
asaṅkhyeyō’prameyātmā viśiṣṭaḥ śiṣṭakṛcchuciḥ,
siddhārthaḥ siddhasaṅkalpaḥ siddhidaḥ siddhisādhanaḥ.
वृषाही वृषभो विष्णुर्वृषपर्वा वृषोदरः ।
वर्धनो वर्धमानश्च विविक्तः श्रुतिसागरः ॥ २८॥
vṛṣāhī vṛṣabhō viṣṇurvṛṣaparvā vṛṣōdaraḥ,
vardhanō vardhamānaśca viviktaḥ śrutisāgaraḥ.
सुभुजो दुर्धरो वाग्मी महेन्द्रो वसुदो वसुः ।
नैकरूपो बृहद्रूपः शिपिविष्टः प्रकाशनः ॥ २९॥
subhujō durdharō vāgmī mahendrō vasudō vasuḥ,
naikarūpō bṛhadrūpaḥ śipiviṣṭaḥ prakāśanaḥ.
ओजस्तेजोद्युतिधरः प्रकाशात्मा प्रतापनः ।
ऋद्धः स्पष्टाक्षरो मन्त्रश्चन्द्रांशुर्भास्करद्युतिः ॥ ३०॥
ōjastejōdyutidharaḥ prakāśātmā pratāpanaḥ,
ṛddhaḥ spaṣṭākṣarō mantraścandrāṁśurbhāskaradyutiḥ.
अमृतांशूद्भवो भानुः शशबिन्दुः सुरेश्वरः ।
औषधं जगतः सेतुः सत्यधर्मपराक्रमः ॥ ३१॥
amṛtāṁśūdbhavō bhānuḥ śaśabinduḥ sureśvaraḥ,
auṣadhaṁ jagataḥ setuḥ satyadharmaparākramaḥ.
भूतभव्यभवन्नाथः पवनः पावनोऽनलः ।
कामहा कामकृत्कान्तः कामः कामप्रदः प्रभुः ॥ ३२॥
bhūtabhavyabhavannāthaḥ pavanaḥ pāvano’nalaḥ,
kāmahā kāmakṛtkāntaḥ kāmaḥ kāmapradaḥ prabhuḥ.
युगादिकृद्युगावर्तो नैकमायो महाशनः ।
अदृश्यो व्यक्तरूपश्च सहस्रजिदनन्तजित् ॥ ३३॥
yugādikṛdyugāvartō naikamāyō mahāśanaḥ,
adṛśyō vyaktarūpaśca sahasrajidanantajit.
इष्टोऽविशिष्टः शिष्टेष्टः शिखण्डी नहुषो वृषः ।
क्रोधहा क्रोधकृत्कर्ता विश्वबाहुर्महीधरः ॥ ३४॥
iṣṭō’viśiṣṭaḥ śiṣṭeṣṭaḥ śikhaṇḍī nahuṣō vṛṣaḥ,
krōdhahā krōdhakṛtkartā viśvabāhurmahīdharaḥ.
अच्युतः प्रथितः प्राणः प्राणदो वासवानुजः ।
अपांनिधिरधिष्ठानमप्रमत्तः प्रतिष्ठितः ॥ ३५॥
acyutaḥ prathitaḥ prāṇaḥ prāṇadō vāsavānujaḥ,
apāṁnidhiradhiṣṭhānamapramattaḥ pratiṣṭhitaḥ.
स्कन्दः स्कन्दधरो धुर्यो वरदो वायुवाहनः ।
वासुदेवो बृहद्भानुरादिदेवः पुरन्दरः ॥ ३६॥
skandaḥ skandadharō dhuryō varadō vāyuvāhanaḥ,
vāsudevō bṛhadbhānurādidevaḥ purandaraḥ.
अशोकस्तारणस्तारः शूरः शौरिर्जनेश्वरः ।
अनुकूलः शतावर्तः पद्मी पद्मनिभेक्षणः ॥ ३७॥
aśōkastāraṇastāraḥ śūraḥ śaurirjaneśvaraḥ,
anukūlaḥ śatāvartaḥ padmī padmanibhekṣaṇaḥ.
पद्मनाभोऽरविन्दाक्षः पद्मगर्भः शरीरभृत् ।
महर्द्धिरृद्धो वृद्धात्मा महाक्षो गरुडध्वजः ॥ ३८॥
padmanābhōravindākṣaḥ padmagarbhaḥ śarīrabhṛt,
maharddhir ṛddhō vṛddhātmā mahākṣō garuḍadhvajaḥ.
अतुलः शरभो भीमः समयज्ञो हविर्हरिः ।
सर्वलक्षणलक्षण्यो लक्ष्मीवान् समितिञ्जयः ॥ ३९॥
atulaḥ śarabhō bhīmaḥ samayajñō havirhariḥ,
sarvalakṣaṇalakṣaṇyō lakṣmīvān samitiñjayaḥ.
विक्षरो रोहितो मार्गो हेतुर्दामोदरः सहः ।
महीधरो महाभागो वेगवानमिताशनः ॥ ४०॥
vikṣarō rōhitō mārgō heturdamodarassahaḥ,
mahīdharō mahābhāgō vegavānamitāśanaḥ.
उद्भवः क्षोभणो देवः श्रीगर्भः परमेश्वरः ।
करणं कारणं कर्ता विकर्ता गहनो गुहः ॥ ४१॥
udbhavaḥ, kṣōbhaṇō devaḥ śrīgarbhaḥ parameśvaraḥ,
karaṇaṁ kāraṇaṁ kartā vikartā gahanō guhaḥ.
व्यवसायो व्यवस्थानः संस्थानः स्थानदो ध्रुवः ।
परर्द्धिः परमस्पष्टस्तुष्टः पुष्टः शुभेक्षणः ॥ ४२॥
vyavasāyō vyavasthānaḥ saṁsthānaḥ sthānadō dhruvaḥ,
pararddhiḥ paramaspaṣṭastuṣṭaḥ puṣṭaḥ śubhekṣaṇaḥ.
रामो विरामो विरजो मार्गो नेयो नयोऽनयः ।
वीरः शक्तिमतां श्रेष्ठो धर्मो धर्मविदुत्तमः ॥ ४३॥
rāmō virāmō virajō mārgō neyō nayōnayaḥ,
vīraḥ śaktimatāṁ śreṣṭhō dharmō dharmaviduttamaḥ.
वैकुण्ठः पुरुषः प्राणः प्राणदः प्रणवः पृथुः ।
हिरण्यगर्भः शत्रुघ्नो व्याप्तो वायुरधोक्षजः ॥ ४४॥
vaikuṇṭhaḥ puruṣaḥ prāṇaḥ prāṇadaḥ praṇavaḥ pṛthuḥ,
hiraṇyagarbhaḥ śatrughnō vyāptō vāyuradhōkṣajaḥ.
ऋतुः सुदर्शनः कालः परमेष्ठी परिग्रहः ।
उग्रः संवत्सरो दक्षो विश्रामो विश्वदक्षिणः ॥ ४५॥
ṛtuḥ sudarśanaḥ kālaḥ parameṣṭhī parigrahaḥ,
ugraḥ saṁvatsarō dakṣō viśrāmō viśvadakṣiṇaḥ.
विस्तारः स्थावरस्थाणुः प्रमाणं बीजमव्ययम् ।
अर्थोऽनर्थो महाकोशो महाभोगो महाधनः ॥ ४६॥
vistāraḥ sthāvaraḥsthāṇuḥ pramāṇaṁ bījamavyayam,
arthōnarthō mahākōśō mahābhōgō mahādhanaḥ.
अनिर्विण्णः स्थविष्ठोऽभूर्धर्मयूपो महामखः ।
नक्षत्रनेमिर्नक्षत्री क्षमः क्षामः समीहनः ॥ ४७॥
anirviṇṇaḥ sthaviṣṭhōbhūrdharmayūpō mahāmakhaḥ.
nakṣatranemirnakṣatrī kṣamaḥ kṣāmaḥ samīhanaḥ.
यज्ञ इज्यो महेज्यश्च क्रतुः सत्रं सतां गतिः ।
सर्वदर्शी विमुक्तात्मा सर्वज्ञो ज्ञानमुत्तमम् ॥ ४८॥
yajña ijyō mahejyaśca kratuḥ satraṁ satāṁ gatiḥ,
sarvadarśī vimuktātmā sarvajñō jñānamuttamam.
सुव्रतः सुमुखः सूक्ष्मः सुघोषः सुखदः सुहृत् ।
मनोहरो जितक्रोधो वीरबाहुर्विदारणः ॥ ४९॥
suvrataḥ sumukhaḥ sūkṣmaḥ sughōṣaḥ sukhadaḥ suhṛt,
manōharō jitakrōdhō vīrabāhurvidāraṇaḥ.
स्वापनः स्ववशो व्यापी नैकात्मा नैककर्मकृत् ।
वत्सरो वत्सलो वत्सी रत्नगर्भो धनेश्वरः ॥ ५०॥
svāpanaḥ svavaśo vyāpī naikātmā naikakarmakṛt,
vatsaro vatsalo vatsī ratnagarbho dhaneśvaraḥ.
धर्मगुब्धर्मकृद्धर्मी सदसत्क्षरमक्षरम् ।
अविज्ञाता सहस्रांशुर्विधाता कृतलक्षणः ॥ ५१॥
dharmagubdharmakṛddharmī sadasatkṣaramakṣaram,
avijñātā sahasrāṁśurvidhātā kṛtalakṣaṇaḥ.
गभस्तिनेमिः सत्त्वस्थः सिंहो भूतमहेश्वरः ।
आदिदेवो महादेवो देवेशो देवभृद्गुरुः ॥ ५२॥
gabhastinemiḥ sattvasthaḥ siṁhō bhūtamaheśvaraḥ,
ādidevō mahādevō deveśō devabhṛdguruḥ.
उत्तरो गोपतिर्गोप्ता ज्ञानगम्यः पुरातनः ।
शरीरभूतभृद्भोक्ता कपीन्द्रो भूरिदक्षिणः ॥ ५३॥
uttarō gōpatirgōptā jñānagamyaḥ purātanaḥ,
śarīrabhūtabhṛdbhōktā kapīndrō bhūridakṣiṇaḥ.
सोमपोऽमृतपः सोमः पुरुजित्पुरुसत्तमः ।
विनयो जयः सत्यसन्धो दाशार्हः सात्वताम्पतिः ॥ ५४॥
somapo’mṛtapaḥ sōmaḥ purujit purusattamaḥ,
vinayō jayaḥ satyasandhō dāśārhassātvatāṁ patiḥ.
जीवो विनयिता साक्षी मुकुन्दोऽमितविक्रमः ।
अम्भोनिधिरनन्तात्मा महोदधिशयोऽन्तकः ॥ ५५॥
jīvo vinayitā sākṣī mukundo’mitavikramaḥ,
ambhonidhiranantātmā mahodadhiśayo’ntakaḥ.
अजो महार्हः स्वाभाव्यो जितामित्रः प्रमोदनः ।
आनन्दो नन्दनो नन्दः सत्यधर्मा त्रिविक्रमः ॥ ५६॥
ajō mahārhaḥ svābhāvyō jitāmitraḥ pramōdanaḥ,
ānandō nandanō nandaḥ satyadharmā trivikramaḥ.
महर्षिः कपिलाचार्यः कृतज्ञो मेदिनीपतिः ।
त्रिपदस्त्रिदशाध्यक्षो महाशृङ्गः कृतान्तकृत् ॥ ५७॥
maharṣiḥ kapilācāryaḥ kṛtajñō medinīpatiḥ,
tripadastridaśādhyakṣō mahāśṛṅgaḥ kṛtāntakṛt.
महावराहो गोविन्दः सुषेणः कनकाङ्गदी ।
गुह्यो गभीरो गहनो गुप्तश्चक्रगदाधरः ॥ ५८॥
mahāvarāhō gōvindaḥ suṣeṇaḥ kanakāṅgadī,
guhyō gabhīrō gahanō guptaścakragadādharaḥ.
वेधाः स्वाङ्गोऽजितः कृष्णो दृढः सङ्कर्षणोऽच्युतः ।
वरुणो वारुणो वृक्षः पुष्कराक्षो महामनाः ॥ ५९॥
vedhāḥ svāṅgo’jitaḥ kṛṣṇo dṛḍhaḥ saṅkarṣaṇo’cyutaḥ,
varuṇo vāruṇo vṛukṣaḥ puṣkarākṣo mahāmanāḥ.
भगवान् भगहाऽऽनन्दी वनमाली हलायुधः ।
आदित्यो ज्योतिरादित्यः सहिष्णुर्गतिसत्तमः ॥ ६०॥
bhagavān bhagahānandī vanamālī halāyudhaḥ,
ādityō jyōtirādityaḥ sahiṣṇurgatisattamaḥ.
सुधन्वा खण्डपरशुर्दारुणो द्रविणप्रदः ।
दिवस्पृक् सर्वदृग्व्यासो वाचस्पतिरयोनिजः ॥ ६१॥
sudhanvā khaṇḍaparaśurdāruṇō draviṇapradaḥ,
divaspṛk sarvadṛgvyāsō vācaspatirayōnijaḥ.
त्रिसामा सामगः साम निर्वाणं भेषजं भिषक् ।
संन्यासकृच्छमः शान्तो निष्ठा शान्तिः परायणम् ॥ ६२॥
trisāmā sāmagaḥ sāma nirvāṇaṁ bheṣajaṁ bhiṣak,
saṁnyāsakṛcchamaśyāntō niṣṭhā śāntiḥ parāyaṇam.
शुभाङ्गः शान्तिदः स्रष्टा कुमुदः कुवलेशयः ।
गोहितो गोपतिर्गोप्ता वृषभाक्षो वृषप्रियः ॥ ६३॥
śubhāṅgaḥ śāntidaḥ sraṣṭā kumudaḥ kuvaleśayaḥ,
gōhitō gōpatirgōptā vṛṣabhākṣō vṛṣapriyaḥ.
अनिवर्ती निवृत्तात्मा सङ्क्षेप्ता क्षेमकृच्छिवः ।
श्रीवत्सवक्षाः श्रीवासः श्रीपतिः श्रीमतांवरः ॥ ६४॥
anivartī nivṛttātmā saṁkṣeptā kṣemakṛcchivaḥ,
śrīvatsavakṣāḥ śrīvāsaḥ śrīpatiḥ śrīmatāṁ varaḥ.
श्रीदः श्रीशः श्रीनिवासः श्रीनिधिः श्रीविभावनः ।
श्रीधरः श्रीकरः श्रेयः श्रीमाँल्लोकत्रयाश्रयः ॥ ६५॥
śrīdaḥ śrīśaḥ śrīnivāsaḥ śrīnidhiḥ śrīvibhāvanaḥ,
śrīdharaḥ śrīkaraḥ śreyaḥ śrīmān lōkatrayāśrayaḥ.
स्वक्षः स्वङ्गः शतानन्दो नन्दिर्ज्योतिर्गणेश्वरः ।
विजितात्माऽविधेयात्मा सत्कीर्तिश्छिन्नसंशयः ॥ ६६॥
svakṣaḥ svaṅgaḥ śatānaṅdō naṅdirjyōtirgaṇeśvaraḥ,
vijitātmā vidheyātmā satkīrtiśchinnasaṁśayaḥ.
उदीर्णः सर्वतश्चक्षुरनीशः शाश्वतस्थिरः ।
भूशयो भूषणो भूतिर्विशोकः शोकनाशनः ॥ ६७॥
udīrṇaḥ sarvataścakṣuranīśaḥ śāśvatasthiraḥ,
bhūśayō bhūṣaṇō bhūtirviśōkaḥ śōkanāśanaḥ.
अर्चिष्मानर्चितः कुम्भो विशुद्धात्मा विशोधनः ।
अनिरुद्धोऽप्रतिरथः प्रद्युम्नोऽमितविक्रमः ॥ ६८॥
arciṣmānarcitaḥ kuṁbhō viśuddhātmā viśōdhanaḥ,
aniruddhōpratirathaḥ pradyumnōmitavikramaḥ.
कालनेमिनिहा वीरः शौरिः शूरजनेश्वरः ।
त्रिलोकात्मा त्रिलोकेशः केशवः केशिहा हरिः ॥ ६९॥
kālaneminihā vīraḥ śauriḥ śūrajaneśvaraḥ,
trilōkātmā trilōkeśaḥ keśavaḥ keśihā hariḥ.
कामदेवः कामपालः कामी कान्तः कृतागमः ।
अनिर्देश्यवपुर्विष्णुर्वीरोऽनन्तो धनञ्जयः ॥ ७०॥
kāmadevaḥ kāmapālaḥ kāmī kāntaḥ kṛtāgamaḥ,
anirdeśyavapurviṣṇurvīrōnantō dhanañjayaḥ.
ब्रह्मण्यो ब्रह्मकृद् ब्रह्मा ब्रह्म ब्रह्मविवर्धनः ।
ब्रह्मविद् ब्राह्मणो ब्रह्मी ब्रह्मज्ञो ब्राह्मणप्रियः ॥ ७१॥
brahmaṇyō brahmakṛdbrahmā brahma brahmavivardhanaḥ,
brahmavidbrāhmaṇō brahmī brahmajñō brāhmaṇapriyaḥ.
महाक्रमो महाकर्मा महातेजा महोरगः ।
महाक्रतुर्महायज्वा महायज्ञो महाहविः ॥ ७२॥
mahākramō mahākarmā mahātejā mahōragaḥ,
mahākraturmahāyajvā mahāyajñō mahāhaviḥ.
स्तव्यः स्तवप्रियः स्तोत्रं स्तुतिः स्तोता रणप्रियः ।
पूर्णः पूरयिता पुण्यः पुण्यकीर्तिरनामयः ॥ ७३॥
stavyaḥ stavapriyaḥ stōtraṁ stutiḥ stōtā raṇapriyaḥ,
pūrṇaḥ pūrayitā puṇyaḥ puṇyakīrtiranāmayaḥ.
मनोजवस्तीर्थकरो वसुरेता वसुप्रदः ।
वसुप्रदो वासुदेवो वसुर्वसुमना हविः ॥ ७४॥
manōjavastīrthakarō vasuretā vasupradaḥ,
vasupradō vāsudevō vasurvasumanā haviḥ.
सद्गतिः सत्कृतिः सत्ता सद्भूतिः सत्परायणः ।
शूरसेनो यदुश्रेष्ठः सन्निवासः सुयामुनः ॥ ७५॥
sadgatiḥ satkṛtiḥ sattā sadbhūtiḥ satparāyaṇaḥ,
śūrasenō yaduśreṣṭhaḥ sannivāsaḥ suyāmunaḥ.
भूतावासो वासुदेवः सर्वासुनिलयोऽनलः ।
दर्पहा दर्पदो दृप्तो दुर्धरोऽथापराजितः ॥ ७६॥
bhūtāvāsō vāsudevaḥ sarvāsunilayōnalaḥ,
darpahā darpadō dṛptō durdharōthāparājitaḥ.
विश्वमूर्तिर्महामूर्तिर्दीप्तमूर्तिरमूर्तिमान् ।
अनेकमूर्तिरव्यक्तः शतमूर्तिः शताननः ॥ ७७॥
viśvamūrtirmahāmūrtirdīptamūrtiramūrtimān,
anekamūrtiravyaktaḥ śatamūrtiḥ śatānanaḥ.
एको नैकः सवः कः किं यत् तत्पदमनुत्तमम् ।
लोकबन्धुर्लोकनाथो माधवो भक्तवत्सलः ॥ ७८॥
ekō naikaḥ savaḥ kaḥ kiṁ yattatpadamanuttamam,
lōkabandhurlōkanāthō mādhavō bhaktavatsalaḥ.
सुवर्णवर्णो हेमाङ्गो वराङ्गश्चन्दनाङ्गदी ।
वीरहा विषमः शून्यो घृताशीरचलश्चलः ॥ ७९॥
suvarṇavarṇō hemāṅgō varāṅgaścandanāṅgadī,
vīrahā viṣamaḥ śūnyō ghṛtāśīracalaścalaḥ.
अमानी मानदो मान्यो लोकस्वामी त्रिलोकधृक् ।
सुमेधा मेधजो धन्यः सत्यमेधा धराधरः ॥ ८०॥
amānī mānadō mānyō lōkasvāmī trilōkadhṛt,
sumedhā medhajō dhanyaḥ satyamedhā dharādharaḥ.
तेजोवृषो द्युतिधरः सर्वशस्त्रभृतां वरः ।
प्रग्रहो निग्रहो व्यग्रो नैकशृङ्गो गदाग्रजः ॥ ८१॥
tejōvṛṣō dyutidharaḥ sarvaśastrabhṛtāṁ varaḥ,
pragrahō nigrahō vyagrō naikaśṛṅgō gadāgrajaḥ.
चतुर्मूर्तिश्चतुर्बाहुश्चतुर्व्यूहश्चतुर्गतिः ।
चतुरात्मा चतुर्भावश्चतुर्वेदविदेकपात् ॥ ८२॥
caturmūrtiścaturbāhuścaturvyūhaścaturgatiḥ,
caturātmā caturbhāvaścaturvedavidekapāt.
समावर्तोऽनिवृत्तात्मा दुर्जयो दुरतिक्रमः ।
दुर्लभो दुर्गमो दुर्गो दुरावासो दुरारिहा ॥ ८३॥
samāvartō nivṛttātmā durjayō duratikramaḥ,
durlabhō durgamō durgō durāvāsō durārihā.
शुभाङ्गो लोकसारङ्गः सुतन्तुस्तन्तुवर्धनः ।
इन्द्रकर्मा महाकर्मा कृतकर्मा कृतागमः ॥ ८४॥
śubhāṅgō lōkasāraṅgaḥ sutantustantuvardhanaḥ,
indrakarmā mahākarmā kṛtakarmā kṛtāgamaḥ.
उद्भवः सुन्दरः सुन्दो रत्ननाभः सुलोचनः ।
अर्को वाजसनः शृङ्गी जयन्तः सर्वविज्जयी ॥ ८५॥
udbhavaḥ sundaraḥ sundō ratnanābhaḥ sulōcanaḥ,
arkō vājasanaḥ śṛṅgī jayantaḥ sarvavijjayī .
सुवर्णबिन्दुरक्षोभ्यः सर्ववागीश्वरेश्वरः ।
महाह्रदो महागर्तो महाभूतो महानिधिः ॥ ८६॥
suvarṇabindurakṣōbhyaḥ sarvavāgīśvareśvaraḥ,
mahāhradō mahāgartō mahābhūtō mahānidhiḥ.
कुमुदः कुन्दरः कुन्दः पर्जन्यः पावनोऽनिलः ।
अमृताशोऽमृतवपुः सर्वज्ञः सर्वतोमुखः ॥ ८७॥
kumudaḥ kundaraḥ kundaḥ parjanyaḥ pāvano’nilaḥ,
amṛtāśōmṛtavapuḥ sarvajñaḥ sarvatōmukhaḥ.
सुलभः सुव्रतः सिद्धः शत्रुजिच्छत्रुतापनः ।
न्यग्रोधोऽदुम्बरोऽश्वत्थश्चाणूरान्ध्रनिषूदनः ॥ ८८॥
sulabhaḥ suvrataḥ siddhaḥ śatrujicchatrutāpanaḥ,
nyagrodho’dumbaro’śvatthaścāṇūrāndhraniṣūdanaḥ.
सहस्रार्चिः सप्तजिह्वः सप्तैधाः सप्तवाहनः ।
अमूर्तिरनघोऽचिन्त्यो भयकृद्भयनाशनः ॥ ८९॥
sahasrārciḥ saptajihvaḥ saptaidhāḥ saptavāhanaḥ,
amūrtiranaghōcintyō bhayakṛdbhayanāśanaḥ.
अणुर्बृहत्कृशः स्थूलो गुणभृन्निर्गुणो महान् ।
अधृतः स्वधृतः स्वास्यः प्राग्वंशो वंशवर्धनः ॥ ९०॥
aṇurbṛhatkṛśaḥ sthūlō guṇabhṛnnirguṇō mahān,|
adhṛtassvadhṛtasvāsyaḥ prāgvaṁśō vaṁśavardhanaḥ.
भारभृत् कथितो योगी योगीशः सर्वकामदः ।
आश्रमः श्रमणः क्षामः सुपर्णो वायुवाहनः ॥ ९१॥
bhārabhṛt kathitō yōgī yōgīśaḥ sarvakāmadaḥ,
āśramaḥ śramaṇaḥ, kṣāmaḥ suparṇō vāyuvāhanaḥ.
धनुर्धरो धनुर्वेदो दण्डो दमयिता दमः ।
अपराजितः सर्वसहो नियन्ताऽनियमोऽयमः ॥ ९२॥
dhanurdharō dhanurvedō daṅḍō damayitā damaḥ,
aparājitassarvasahō niyantā niyamō yamaḥ.
सत्त्ववान् सात्त्विकः सत्यः सत्यधर्मपरायणः ।
अभिप्रायः प्रियार्होऽर्हः प्रियकृत् प्रीतिवर्धनः ॥ ९३॥
sattvavān sāttvikaḥ satyaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ,
abhiprāyaḥ priyārho’rhaḥ priyakṛt pritivardhanaḥ.
विहायसगतिर्ज्योतिः सुरुचिर्हुतभुग्विभुः ।
रविर्विरोचनः सूर्यः सविता रविलोचनः ॥ ९४॥
vihāyasagatirjyōtiḥ surucirhutabhugvibhuḥ,
ravirvirōcanaḥ sūryaḥ savitā ravilōcanaḥ.
अनन्तो हुतभुग्भोक्ता सुखदो नैकजोऽग्रजः ।
अनिर्विण्णः सदामर्षी लोकाधिष्ठानमद्भुतः ॥ ९५॥
anantō hutabhugbhōktā sukhadō naikajōgrajaḥ,
anirviṇṇaḥ sadāmarṣī lōkādhiṣṭhānamadbhutaḥ.
सनात्सनातनतमः कपिलः कपिरव्ययः ।
स्वस्तिदः स्वस्तिकृत्स्वस्ति स्वस्तिभुक्स्वस्तिदक्षिणः ॥ ९६॥
sanātsanātanatamaḥ kapilaḥ kapiravyayaḥ,
svastidaḥ svastikṛtsvasti svastibhuksvastidakṣiṇaḥ.
अरौद्रः कुण्डली चक्री विक्रम्यूर्जितशासनः ।
शब्दातिगः शब्दसहः शिशिरः शर्वरीकरः ॥ ९७॥
araudraḥ kunḍalī cakrī vikramyūrjitaśāsanaḥ,
śabdātigaḥ śabdasahaḥ śiśiraḥ śarvarīkaraḥ.
अक्रूरः पेशलो दक्षो दक्षिणः क्षमिणांवरः ।
विद्वत्तमो वीतभयः पुण्यश्रवणकीर्तनः ॥ ९८॥
akrūraḥ peśalō dakṣō dakṣiṇaḥ, kṣamiṇāṁ varaḥ,
vidvattamō vītabhayaḥ puṇyaśravaṇakīrtanaḥ.
उत्तारणो दुष्कृतिहा पुण्यो दुःस्वप्ननाशनः ।
वीरहा रक्षणः सन्तो जीवनः पर्यवस्थितः ॥ ९९॥
uttāraṇō duṣkṛtihā puṇyō duḥsvapnanāśanaḥ,
vīrahā rakṣaṇassantō jīvanaḥ paryavasthitaḥ.
अनन्तरूपोऽनन्तश्रीर्जितमन्युर्भयापहः ।
चतुरश्रो गभीरात्मा विदिशो व्यादिशो दिशः ॥ १००॥
anantarūpōnantaśrīrjitamanyurbhayāpahaḥ,
caturaśrō gabhīrātmā vidiśō vyādiśō diśaḥ.
अनादिर्भूर्भुवो लक्ष्मीः सुवीरो रुचिराङ्गदः ।
जननो जनजन्मादिर्भीमो भीमपराक्रमः ॥ १०१॥
anādirbhūrbhuvō lakṣmīssuvīrō rucirāṅgadaḥ,
jananō janajanmādirbhīmō bhīmaparākramaḥ.
आधारनिलयोऽधाता पुष्पहासः प्रजागरः ।
ऊर्ध्वगः सत्पथाचारः प्राणदः प्रणवः पणः ॥ १०२॥
ādhāranilayōdhātā puṣpahāsaḥ prajāgaraḥ,
ūrdhvagassatpathācāraḥ prāṇadaḥ praṇavaḥ paṇaḥ.
प्रमाणं प्राणनिलयः प्राणभृत्प्राणजीवनः ।
तत्त्वं तत्त्वविदेकात्मा जन्ममृत्युजरातिगः ॥ १०३॥
pramāṇaṁ prāṇanilayaḥ prāṇabhṛt prāṇajīvanaḥ,
tattvaṁ tattvavidekātmā janmamṛtyujarātigaḥ.
भूर्भुवःस्वस्तरुस्तारः सविता प्रपितामहः ।
यज्ञो यज्ञपतिर्यज्वा यज्ञाङ्गो यज्ञवाहनः ॥ १०४॥
bhūrbhuvaḥsvastarustāraḥ savitā prapitāmahaḥ,
yajñō yajñapatiryajvā yajñāṅgō yajñavāhanaḥ.
यज्ञभृद् यज्ञकृद् यज्ञी यज्ञभुग् यज्ञसाधनः ।
यज्ञान्तकृद् यज्ञगुह्यमन्नमन्नाद एव च ॥ १०५॥
yajñabhṛdyajñakṛdyajñī yajñabhugyajñasādhanaḥ,
yajñāntakṛdyajñaguhyamannamannāda eva ca.
आत्मयोनिः स्वयञ्जातो वैखानः सामगायनः ।
देवकीनन्दनः स्रष्टा क्षितीशः पापनाशनः ॥ १०६॥
ātmayōniḥ svayaṁjātō vaikhānaḥ sāmagāyanaḥ,
devakīnandanaḥ sraṣṭā kṣitīśaḥ pāpanāśanaḥ.
शङ्खभृन्नन्दकी चक्री शार्ङ्गधन्वा गदाधरः ।
रथाङ्गपाणिरक्षोभ्यः सर्वप्रहरणायुधः ॥ १०७॥
सर्वप्रहरणायुध ॐ नम इति ।
śaṅkhabhṛnnandakī cakrī śārṅgadhanvā gadādharaḥ,
rathāṅgapāṇirakṣōbhyaḥ sarvapraharaṇāyudhaḥ. (107)
sarvapraharaṇāyudha oṃ nama iti.
वनमाली गदी शार्ङ्गी शङ्खी चक्री च नन्दकी ।
श्रीमान् नारायणो विष्णुर्वासुदेवोऽभिरक्षतु ॥ १०८॥
श्री वासुदेवोऽभिरक्षतु ॐ नम इति ।
vanamālī gadī śārṅgī śaṅkhī cakrī ca nandakī,
śrīmān nārāyaṇō viṣṇurvāsudevōbhirakṣatu. (108)
śrī vāsudevo’bhirakṣatu oṃ nama iti.
(Chant this shloka 3 times)
क्षीरोदन्वत्प्रदेशे शुचिमणिविलसत्सैकतेर्मौक्तिकानां
मालाकॢप्तासनस्थः स्फटिकमणिनिभैर्मौक्तिकैर्मण्डिताङ्गः ।
शुभ्रैरभ्रैरदभ्रैरुपरिविरचितैर्मुक्तपीयूष वर्षैः
आनन्दी नः पुनीयादरिनलिनगदा शङ्खपाणिर्मुकुन्दः ॥ १॥
kṣīrōdanvatpradēśē śucimaṇivilasatsaikatē mauktikānāṁ
mālāklr̥ptāsanasthaḥ sphaṭikamaṇinibhairmauktikairmaṁ ḍitāṁgaḥ,
śubhrairabhrairadabhrairupariviracitairmuktapīyūṣa varṣaiḥ
ānaṁdīnaḥ punīyādarinaḷinagadāśaṁkhapāṇirmukuṁdaḥ.
Phalashruthi
भीष्म उवाच—
इतीदं कीर्तनीयस्य केशवस्य महात्मनः ।
म्नां सहस्रं दिव्यानामशेषेण प्रकीर्तितम् ॥ १॥
itīdaṁ kīrtanīyasya keśavasya mahātmanaḥ,
nāmnāṁ sahasraṁ divyānāmaśeṣeṇa prakīrtitam
य इदं शणुयान्नित्यं यश्चापि परिकीर्तयेत् ।
नाशुभं प्राप्नुयात्किञ्चित्सोऽमुत्रेह च मानवः ॥ २॥
ya idaṁ śṛṇuyānnityaṁ yaścāpi parikīrtayet,
nāśubhaṁ prāpnuyāt kiñcit sōmutreha ca mānavaḥ.
वेदान्तगो ब्राह्मणः स्यात्क्षत्रियो विजयी भवेत् ।
वैश्यो धनसमृद्धः स्याच्छूद्रः सुखमवाप्नुयात् ॥ ३॥
vedāntagō brāhmaṇaḥ syāt kṣatriyō vijayī bhavet,
vaiśyo dhanasamṛddhaḥ syācchūdraḥ sukhamavāpnuyāt.
धर्मार्थी प्राप्नुयाद्धर्ममर्थार्थी चार्थमाप्नुयात् ।
कामानवाप्नुयात्कामी प्रजार्थी प्राप्नुयात्प्रजाम् ॥ ४॥
dharmārthī prāpnuyāddharmam arthārthī cārthamāpnuyāt.
kāmānavāpnuyātkāmī prajārthī prāpnuyātprajām.
भक्तिमान् यः सदोत्थाय शुचिस्तद्गतमानसः ।
सहस्रं वासुदेवस्य नाम्नामेतत्प्रकीर्तयेत् ॥ ५॥
bhaktimān yaḥ sadōtthāya śucistadgatamānasaḥ,
sahasraṁ vāsudevasya nāmnāmetat rakīrtayet.
यशः प्राप्नोति विपुलं ज्ञातिप्राधान्यमेव च ।
अचलां श्रियमाप्नोति श्रेयः प्राप्नोत्यनुत्तमम् ॥ ६॥
yaśaḥ prāpnōti vipulaṁ yāti prādhānyameva ca,
acalāṁ śriyamāpnōti śreyaḥ prāpnōtyanuttamam.
न भयं क्वचिदाप्नोति वीर्यं तेजश्च विन्दति ।
भवत्यरोगो द्युतिमान्बलरूपगुणान्वितः ॥ ७॥
na bhayaṁ kvacidāpnōti vīryaṁ tejaśca viṁdati,
bhavatyarōgō dyutimān balarūpaguṇānvitaḥ.
रोगार्तो मुच्यते रोगाद्बद्धो मुच्येत बन्धनात् ।
भयान्मुच्येत भीतस्तु मुच्येतापन्न आपदः ॥ ८॥
rōgārtō mucyate rōgādbaddhō mucyeta bandhanāt,
bhayānmucyeta bhītastu mucyetāpanna āpadaḥ.
दुर्गाण्यतितरत्याशु पुरुषः पुरुषोत्तमम् ।
स्तुवन्नामसहस्रेण नित्यं भक्तिसमन्वितः ॥ ९॥
durgāṇyatitaratyāśu puruṣaḥ puruṣōttamam,
stuvannāmasahasreṇa nityaṁ bhaktisamanvitaḥ.
वासुदेवाश्रयो मर्त्यो वासुदेवपरायणः ।
सर्वपापविशुद्धात्मा याति ब्रह्म सनातनम् ॥ १०॥
vāsudevāśrayō martyō vāsudevaparāyaṇaḥ,
sarvapāpaviśuddhātmā yāti brahma sanātanam.
न वासुदेवभक्तानामशुभं विद्यते क्वचित् ।
जन्ममृत्युजराव्याधिभयं नैवोपजायते ॥ ११॥
na vāsudevabhaktānāmaśubhaṁ vidyate kvacit,
janmamṛtyujarāvyādhibhayaṁ naivōpajāyate.
इमं स्तवमधीयानः श्रद्धाभक्तिसमन्वितः ।
युज्येतात्मसुखक्षान्तिश्रीधृतिस्मृतिकीर्तिभिः ॥ १२॥
imaṁ stavamadhīyānaḥ śraddhābhaktisamanvitaḥ,
yujyetātmāsukhakṣāmtiśrīdhṛtismṛtikīrtibhiḥ.
न क्रोधो न च मात्सर्यं न लोभो नाशुभा मतिः ।
भवन्ति कृत पुण्यानां भक्तानां पुरुषोत्तमे ॥ १३॥
na krōdhō na ca mātsaryaṁ na lōbhō nāśubhā matiḥ,
bhavanti kṛtapuṇyānāṁ bhaktānāṁ puruṣōttame.
द्यौः सचन्द्रार्कनक्षत्रा खं दिशो भूर्महोदधिः ।
वासुदेवस्य वीर्येण विधृतानि महात्मनः ॥ १४॥
dyaussacandrārkanakṣatrā khaṁ diśō bhūrmahōdadhiḥ,
vāsudevasya vīryeṇa vidhṛtāni mahātmanaḥ.
ससुरासुरगन्धर्वं सयक्षोरगराक्षसम् ।
जगद्वशे वर्ततेदं कृष्णस्य सचराचरम् ॥ १५॥
sasurāsuragandharvaṁ sayakṣōragarākṣasam,
jagadvaśe vartatedaṁ kṛṣṇasya sacarācaram.
इन्द्रियाणि मनो बुद्धिः सत्त्वं तेजो बलं धृतिः ।
वासुदेवात्मकान्याहुः क्षेत्रं क्षेत्रज्ञ एव च ॥ १६॥
indriyāṇi manō buddhiḥ sattvaṁ tejō balaṁ dhṛtiḥ,
vāsudevātmakānyāhuḥ, kṣetraṁ kṣetrajña eva ca.
सर्वागमानामाचारः प्रथमं परिकल्प्यते ।
आचारप्रभवो धर्मो धर्मस्य प्रभुरच्युतः ॥ १७॥
sarvāgamānāmācāraḥ prathamaṁ parikalypate,
ācāraprabhavō dharmō dharmasya prabhuracyutaḥ.
ऋषयः पितरो देवा महाभूतानि धातवः ।
जङ्गमाजङ्गमं चेदं जगन्नारायणोद्भवम् ॥ १८॥
ṛṣayaḥ pitarō devā mahābhūtāni dhātavaḥ,
jaṅgamājaṅgamaṁ cedaṁ jagannārāyaṇōdbhavam.
योगो ज्ञानं तथा साङ्ख्यं विद्याः शिल्पादि कर्म च ।
वेदाः शास्त्राणि विज्ञानमेतत्सर्वं जनार्दनात् ॥ १९॥
yōgō jñānaṁ tathā sāṁkhyaṁ vidyāḥ śilpādikarma ca,
vedāśśāstrāṇi vijñānametatsarvaṁ janārdanāt.
एको विष्णुर्महद्भूतं पृथग्भूतान्यनेकशः ।
त्रींल्लोकान्व्याप्य भूतात्मा भुङ्क्ते विश्वभुगव्ययः ॥ २०॥
ekō viṣṇurmahadbhūtaṁ pṛthagbhūtānyanekaśaḥ,
trīn–lōkānvyāpya bhūtātmā bhuṅkte viśvabhugavyayaḥ.
इमं स्तवं भगवतो विष्णोर्व्यासेन कीर्तितम् ।
पठेद्य इच्छेत्पुरुषः श्रेयः प्राप्तुं सुखानि च ॥ २१॥
imaṁ stavaṁ bhagavatō viṣṇōrvyāsena kīrtitam,
paṭhedya icchetpuruṣaḥ śreyaḥ prāptuṁ sukhāni ca.
विश्वेश्वरमजं देवं जगतः प्रभुमव्ययम् ।
भजन्ति ये पुष्कराक्षं न ते यान्ति पराभवम् ॥ २२॥
न ते यान्ति पराभवम्
viśveśvaramajaṁ devaṁ jagataḥ prabhavāpyayam,
bhajanti ye puṣkarākṣaṁ na te yānti parābhavam. (22)
na te yānti parābhavam oṃ nama iti.
अर्जुन उवाच—
पद्मपत्रविशालाक्ष पद्मनाभ सुरोत्तम ।
भक्तानामनुरक्तानां त्राता भव जनार्दन ॥ २३॥
padmapatraviśālākṣa padmanābha surottama,
bhaktānāmanuraktānāṃ trātā bhava janārdana.
श्रीभगवानुवाच—
यो मां नामसहस्रेण स्तोतुमिच्छति पाण्डव ।
सोहऽमेकेन श्लोकेन स्तुत एव न संशयः ॥ २४॥
स्तुत एव न संशय ॐ नम इति ।
yō māṁ nāmasahasrēṇa stōtumicchati pāṁḍava,
sōhamēkēna ślōkēna stuta ēva na saṁśayaḥ. (24)
stuta eva na saṃśaya oṃ nama iti
व्यास उवाच—
वासनाद्वासुदेवस्य वासितं भुवनत्रयम् ।
सर्वभूतनिवासोऽसि वासुदेव नमोऽस्तु ते ॥ २५॥
श्री वासुदेव नमोऽस्तुत ॐ नम इति ।
vāsanādvāsudēvasya vāsitaṁ tē jagatrayam,
sarvabhūtanivāsōsi vāsudēva namōstu tē. (25)
śrīvāsudēva namōstuta ōṁ nama iti.
पार्वत्युवाच —
केनोपायेन लघुना विष्णोर्नामसहस्रकम् ।
पठ्यते पण्डितैर्नित्यं श्रोतुमिच्छाम्यहं प्रभो ॥ २६॥
kēnōpāyēna laghunā viṣṇōrnāmasahasrakam,
paṭhyatē paṁḍitairnityaṁ śrōtumicchāmyahaṁ prabhō.
ईश्वरउवाच—
श्रीराम राम रामेति रमे रामे मनोरमे ।
सहस्रनाम तत्तुल्यं राम नाम वरानने ॥ २७॥
श्रीरामनाम वरानन ॐ नम इति ।
rīrāma rāma rāmēti ramē rāmē manōramē,
sahasranāmatattulyaṁ rāmanāma varānanē. (27)
(Chant this shloka 3 times)
śrī rāmanāma varānana ōṁ nama iti.
ब्रह्मोवाच—
नमोऽस्त्वनन्ताय सहस्रमूर्तये
सहस्रपादाक्षिशिरोरुबाहवे ।
सहस्रनाम्ने पुरुषाय शाश्वते
सहस्रकोटियुगधारिणे नमः ॥ २८॥
सहस्रकोटियुगधारिणे ॐ नम इति ।
brahmōvāca:
namōstvanaṁtāya sahasramūrtayē sahasrapādākṣiśirōrubāhavē,
sahasranāmnē puruṣāya śāśvatē
sahasrakōṭiyugadhāriṇē namaḥ. (28)
sahasrakōṭiyugadhāriṇē nama ōṁ nama iti.
सञ्जय उवाच—
यत्र योगेश्वरः कृष्णो यत्र पार्थो धनुर्धरः ।
तत्र श्रीर्विजयो भूतिर्ध्रुवा नीतिर्मतिर्मम ॥ २९॥
yatra yōgēśvaraḥ kr̥ṣṇō yatra pārthō dhanurdharaḥ,
tatra śrīrvijayō bhūtirdhruvā nītirmatirmama.
श्रीभगवानुवाच—
अनन्याश्चिन्तयन्तो मां ये जनाः पर्युपासते ।
तेषां नित्याभियुक्तानां योगक्षेमं वहाम्यहम् ॥ ३०॥
ananyāściṁtayaṁtō māṁ yē janāḥ paryupāsatē,
tēṣāṁ nityābhiyuktānāṁ yōgakṣēmaṁ vahāmyaham.
परित्राणाय साधूनां विनाशाय च दुष्कृताम् ।
धर्मसंस्थापनार्थाय सम्भवामि युगे युगे ॥ ३१॥
paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkr̥tām,
dharmasaṁsthāpanārthāya saṁbhavāmi yugē yugē.
आर्ताः विषण्णाः शिथिलाश्च भीताः घोरेषु च व्याधिषु वर्तमानाः ।
सङ्कीर्त्य नारायणशब्दमात्रं विमुक्तदुःखाः सुखिनो भवन्ति ॥ ३२॥
ārtā viṣaṇṇāḥ śithilāśca bhītāḥ ghōrēṣu ca vyādhiṣu vartamānāḥ,
saṁkīrtya nārāyaṇaśabdamātraṁ vimuktaduḥkhāḥ sukhinō bhavaṁti.
कायेन वाचा मनसेन्द्रियैर्वा बुद्ध्यात्मना वा प्रकृतेः स्वभावात् ।
करोमि यद्यत् सकलं परस्मै नारायणायेति समर्पयामि ॥ ३३॥
kāyena vācā manaseṃdriyairvā budhyātmanā vā prakṛteḥ svabhāvāt,
karomi yadyat sakalaṃ parasmai nārāyaṇāyeti samarpayāmi.
इतिश्रीविष्णोर्दिव्यसहस्रनामस्तोत्रंसम्पूर्णम्।
ॐतत्सत्।
iti śrīviṣṇordivyasahasranāmastotraṃ sampūrṇam. oṃ tat sat.